It visi mēs esam meklētāji, un mums ir viens un tas pats mērķis: sasniegt iekšēju mieru, gaismu un prieku, kļūt nedalāmi vienotiem ar mūsu Pirmavotu un dzīvot patiesa gandarījuma piestrāvotu dzīvi.
Dzīvot priekā nozīmē dzīvot iekšējo dzīvi. Tā ir dzīve, kas ved uz pašatklāsmi. Pašatklāsme ir Dieva apjēgsme, jo Dievs nav nekas cits kā Dievišķība, kura atrodas dziļi katrā no mums un gaida, lai tiktu atklāta un izpausta. Mēs varam nosaukt Dievu arī par Iekšējo Stūrmani vai Visaugstāko. Bet neatkarīgi no tā, kādu apzīmējumu lietojam, mēs domājam par Augstāko sevī, par to, kas ir galamērķis mūsu iekšējiem meklējumiem.
Garīgam cilvēkam ir jābūt normālam un pilnvērtīgam. Lai sasniegtu Dievu, garīgam cilvēkam ir jābūt dievišķi praktiskam savā ikdienas dzīvē. Esot dievišķi praktiski, mēs dalāmies savā iekšējā bagātībā. Mēs apjaušam dievišķu nolūku katrā darbībā un dalāmies tās iznākumā ar pārējiem. Garīgums nenoliedz ārējo dzīvi. Ārējai dzīvei ir jābūt mūsu iekšējās, dievišķās dzīves izpausmei.
Šri Činmojs, "Prieka Spārni"